Desmitiem gadu pētot Marsu, zinātnieki atzīst, ka pastāv liela iespēja, ka asteroīda vai komētas trieciens mainīja Sarkanās planētas likteni. Salīdzinot ar Zemi, Marss ir pilns ar trieciena krāteriem, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā Marsa nelabvēlīgo stāvokli mūsu Saules sistēmā, tieši blakus asteroīdu joslai.
Tā rezultātā Marss nepārtraukti pukst asteroīdos, un atšķirībā no Zemes Marsam trūkst lielāka mēness, lai to pasargātu no ienākošajiem asteroīdiem.
Atskatoties pagātnē, mēs zinām, ka lielie kosmosa ieži agrāk ir ietekmējuši Zemi, un daži no šiem triecieniem, iespējams, ir mainījuši mūsu planētas vēstures gaitu.
Chicxulub trieciena krāteris, kas atrodas Meksikas Jukatanas pussalā (skat. Attēlu iepriekš), ir viens no labākajiem piemēriem, par kuru mēs zinām, un daži eksperti uzskata, ka tas bija galvenais dinozauru izmiršanas cēlonis.
Vai ir iespējams, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt uz Marsa, ja kaut kas līdzīgs notiktu uz Zemes? Uz Marsa mēs atklājām aizraujošu trieciena krāteri Ljotas apgabalā, kura diametrs ir aptuveni 125 jūdzes.
Šī trieciena krātera lielums norāda, cik spēcīgs trieciens bija, un tas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Marss tagad ir “tuksnesis”.
Šīs komētas trieciens varēja radīt postījumus Marsa planētu sistēmai. Tas būtu bijis absolūti katastrofāls notikums globālo klimata pārmaiņu ziņā. Vai ir iespējams, ka Marsam bija dzīvība ilgi pirms tā atmosfēras zaudēšanas?
Pat civilizācijas, kas kādreiz Marsu sauca par “mājām”, tagad ir izmirušas. Ja tas tā ir, kur pazuda marsieši? Vai viņi to izdzīvoja? Vai viņiem izdevās aizbēgt pirms katastrofas? Vai Marss ir kaut kādā veidā saistīts ar Zemi? Šie ir tikai daži no daudziem jautājumiem, uz kuriem jāatbild.
Vikings I pēc tā mērķa Marsa ieradās 20. gada 1976. jūlijā pēc desmit mēnešu ilga ceļojuma no Zemes. Fotogrāfijas, kuras Vikings I atgriezās uz Zemes, bija iespaidīgas, un dažas no tām atklāja, ka Marss nav tik līdzīgs Zemei.
Daži Marsa apgabali, piemēram, Nāves ieleja, ir līdzīgi vietām uz Zemes. Pēc dažādu testu veikšanas dzīvības meklējumos uz Marsa stāsts par vikingu I kļūst aizraujošāks. Vikings I atdeva pretrunīgus rezultātus.
Dr Gil Levins izveidoja vienu no Viking zondes testiem, kas bija diezgan “viegls” tests. Viņš paskaidroja, ka mikroorganismi, tāpat kā jūs un es un viss pārējais, elpo un pēc tam izelpo oglekļa dioksīdu.
NASA savāca nelielu Marsa augsnes paraugu un ievietoja to nelielā traukā, kuru nedēļu pārbaudīja, vai caurulē nav “burbuļu” pazīmju, un pēc tam pēc septiņām dienām notika kaut kas negaidīts.
Saskaņā ar NASA standartiem dzīvības uz Marsa tests bija pozitīvs, jo Viking I konteinerā bija redzami “burbuļi”. Citi testi ar dažādiem kritērijiem bija negatīvi, turpretī viens tests uz mūžu bija pozitīvs.
NASA šajā gadījumā izvēlējās būt piesardzīgam, norādot: "Nav apstiprinājuma par dzīvību uz Marsa." Pēc dažu zinātnieku domām, Marsa atmosfēra agrāk bija līdzīga Zemes atmosfērai, taču pirms 65 miljoniem gadu tā tika iznīcināta.
Papildinot šo teoriju, pagātnē izskanēja minējumi, ka civilizācija, kas agrāk apdzīvoja Marsu, iespējams, bija aizbēgusi uz Zemi, meklējot drošu patvērumu. Tātad, vai mēs tagad kvalificējamies kā “marsieši”, kurus esam meklējuši?
Daži zinātnieki apgalvo, ka ir atklājuši pārliecinošus pierādījumus par izzudušām civilizācijām uz Marsa un ka, iespējams, pēc kodolizmēģinājuma ir atklājuši kodola signālu Marsa atmosfērā.
Pēc zinātnieku domām, pierādījumi par ksenonu-129 uz Marsa atrodami milzīgos daudzumos, un vienīgais zināmais process, kas rada ksenonu-129, ir kodolsprādziens. Vai tas ir tikai vēl viens piemērs tam, cik līdzīgi ir Marss un Zeme? Vai arī tas pierāda, ka Marss kādreiz bija pavisam cita vieta?
