Portugāles gleznainajā dienvidrietumu krastā ir atrasts ievērojams atradums mumificētās bites, kas ieskautas savos kokonos. Šī neparastā fosilizācijas metode ir devusi zinātniekiem unikālu iespēju precīzi izpētīt šo seno kukaiņu dzīvi, izgaismot ekoloģiskos faktorus, kas tos varēja ietekmēt, un potenciāli izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsdienu bišu populācijām.
Bites, kas ir saglabātas ārkārtīgi detalizēti, piedāvā pētniekiem ieskatu viņu dzimumā, sugās un pat mātes atstātajos ziedputekšņos. Kopumā Portugāles Odemiras reģionā tika atklātas četras paleontoloģiskās vietas, kurās ir daudz šo reto atradumu, un katrā vietā ir liels bišu kokonu fosiliju blīvums. Bet, iespējams, šī atklājuma aizraujošākais aspekts ir bišu tuvums laikā, jo šie kokoni datēti ar gandrīz 3,000 gadiem.
Mumificētās bites pieder Eucera sugai, vienai no aptuveni 700 bišu veidiem, kas joprojām apdzīvo Portugāles kontinentālo daļu. Viņu klātbūtne liek uzdot jautājumu: kādi ekoloģiskie apstākļi noveda pie to bojāejas un turpmākās saglabāšanas? Lai gan precīzi iemesli joprojām nav skaidri, pētnieki ir izteikuši hipotēzi, ka nakts temperatūras pazemināšanās vai ilgstoša apgabala applūšana varētu būt bijusi nozīmīga.
Lai tālāk izpētītu šos retos paraugus, zinātnieku aprindas pievērsās mikrodatortomogrāfijai, kas ir visprogresīvākā attēlveidošanas tehnika, kas nodrošina trīsdimensiju attēlus no mumificētajām bitēm, kas atrodas dziļi to aizzīmogotajos kokonos. Šī revolucionārā tehnoloģija ļauj pētniekiem izpētīt kukaiņu sarežģītās anatomiskās struktūras un gūt vērtīgu ieskatu viņu iepriekšējās dzīvēs.
Lai gan šo mumificēto bišu atklāšana neapšaubāmi ir ievērojama pati par sevi, to iespējamās sekas ir vēl valdzinošākas. Tā kā pasaule cīnās ar pieaugošajiem klimata pārmaiņu radītajiem draudiem, svarīgu apputeksnētāju, piemēram, bišu, samazināšanās ir kļuvusi par problēmu, kas rada arvien lielākas bažas. Saprotot, kā šīs bites varētu būt ietekmējušas vides izmaiņas pagātnē, zinātnieki cer gūt ieskatu pašreizējās bišu populācijās un izstrādāt noturības stratēģijas nākotnei.
Šajā pētījumā galvenā loma ir Naturtejo ģeoparkam, kas aptver Odemiras reģionu. Kā daļa no UNESCO Pasaules tīkla ģeoparks aptver vairākas pašvaldības un ir veltīts reģiona ģeoloģisko un ekoloģisko brīnumu saglabāšanai un izpētei. Mumificēto bišu atklāšana piešķir vēl vienu bagātības slāni ģeoparka neticamajai bioloģiskajai daudzveidībai un pastiprina tā nozīmi mūsu dabas pasaules sarežģītās sarežģītības izpratnē.
Secinājumi ir publicēti žurnālā Referāti paleontoloģijā. 27. gada 2023. jūlijs.
